Efedrīns (lat. Ephedrinum, eng. Ephedrine)
Alkaloīds, ko satur dažādi efedras dzimtas augi (eрhedraceae), tajā skaitā ephedra еquisetina, kura aug Vidusāzijas un Rietumu Sibīrijas kalnu apvidū, ephedra monosperma – Baikāla apvidū. Efedrīns – balti adatveidīgi kristāli vai balts kristālisks pulveris ar rūgtu garšu. Pēc iedarbības un struktūras ir līdzīgs fenamīnam, kas ir efedrīna sintētiskais analogs. Efedrīns ir daudzu ārstniecisku līdzekļu sastāvā, kurus izmanto spiediena paaugstināšanai, bronhiālās astmas, nātrenes ārstēšanā u.c. Stimulējošās efedrīna īpašības bija zināmas Ķīnā jau pirms 5.000. gadiem. Iedarbības īpatnību dēļ (eiforija, halucinācijas), efedrīns ir nokļuvis narkomānu interešu lokā, kuri izmanto to intravenozām injekcijām.
Lietošana
Narkotiskais efekts parādās jau pēc 15-20 minūtēm pēc ievadīšanas organismā un turpinās 4-8 stundas. Atkārtojot lietošanu, narkotikas iedarbības laiks samazinās. Dažreiz preparāta pielietošana atkārtojas 8-10 reizes diennaktī, kā rezultātā diennakts devas sasniedz 4-6 gramus. Šīs vielas iedarbība izraisa sausumu mutē, pulsa paātrināšanos, pazūd laika izjūta, rodas vēlēšanās daudz runāt, komunicēt ar citiem cilvēkiem. Pēc kāda laika iestājas straujš pašsajūtas un garastāvokļa kritums. Tiek novērots vājums, nespēks, cilvēks paliek viegli aizkaitināms, nervozs, agresīvs, parādās depresija. Var rasties pašiznīcināšanās idejas, kuras ir spējīgas pamudināt narkomānu izdarīt pašnāvību.
No 1985. Gada oficiāli pieskaitīts narkotiku sarakstam. Efedrīna apstrāde pārvērš to īpašā vielā – efedronā, kurš uzbudinoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
