Dažkārt cilvēki apgalvo, ka esot redzējuši kaut ko tādu, kas patiesībā nemaz nepastāv. Viņiem var rādīties „gari” vai kādas citas dīvainas būtnes. Mazi bērni reizēm apgalvo, ka esot „redzējuši” to, ko neviens nav redzējis. Dažkārt tā ir fantāzija vai sapņi, citreiz – ilūzija.
Starp ilūziju un halucināciju pastāv zināmas atšķirības. Ilūzija nozīmē, ka tiek maldināta redze vai sajūtas. Ilūzijas paveids ir mirāža. Jāuzsver, ka vienmēr ir kāds iemesls, kas liek cilvēkam domāt, ka viņš sajūt tieši ko, ko sajūt.
Halucinācija krasi atšķiras no ilūzijas. Halucināciju neizraisa nekāds ārējs maņu orgānu kairinājums. Tās vienīgais iemesls ir pašā cilvēkā, kairinājums ir viņa paša fantāzija.
Halucinācijas veidi
Halucinācijas var būt dažādas atkarībā no tā, kādus maņu orgānus tās skar. Visbiežāk sastopamas dzirdes halucinācijas. Cilvēkam šķiet, ka viņš dzird balsis, murmināšanu, smieklus, raudas, zvanu skaņas, mūziku un pat šāvienus! Izplatības ziņā otrajā vietā ir redzes halucinācijas. Cilvēkam liekas, ka viņš redz personas, kuru tobrīd nemaz nav tuvumā, viņam rēgojas dzīvnieki, priekšmeti vai veselas „dzīvās bildes”. Reizēm cilvēki „redz” dīvainus, šaušalīgus priekšmetus „ne no šīs pasaules”, kas viņos izraisa bailes. Mēdz būs arī garšas, ožas un pat taustes halucinācijas.
Halucinācijas cēloņi
Halucinācijām var būt dažādi cēloņi. Viens no visvairāk izplatītajiem cēloņiem ir raizes un satraukums. Ja cilvēks ir emocionāli ārkārtīgi uzbudināts, piemēram, ļoti dusmīgs vai izbiedēts, tad viņam var rasties halucinācijas. Halucinācijas var rasties tiem, kuri parasti ir ļoti uzbudināti, jūt lielas bailes, atrodas ekstāzē vai dzīvo kaut kādās priekšnojautās. Halucināciju var izraisīt arī dažas narkotikas. Tā, piemēram, kokaīna lietotājiem var rasties sajūta, it kā pa ādu rāpotu kukaiņi.
Interesants temats pardomam ...
