MIEGA BŪTĪBA
Sapņi – tas ir garīgas dzīves rezultāts un pēc sākotnējas izcelsmes nozīmē spoku. Nomoda stāvoklī dvēseles darbu nosaka apkārtējās pasaules ietekme. Ietekme uz apziņu ir materiāls priekšstatu tapšanai.
Mēs sapnī redzam ne tikai priekšmetus, kuri atrodas ap mums, ne tikai problēmas, kuras mums jārisina. Sapņi mūs dara par gaišreģiem, mēs varam redzēt nākotni. Viedi sapņi – samērā bieža parādība. Tie mēdz būt biežāk, nekā mēs domājam. Katrs cilvēks kaut reizi mūžā ir redzējis nākotnes notikumus. Tie var attiekties uz viņu pašu vai uz politiku, ģeogrāfiju, vispārējām problēmām.
GALVENIE SAPŅU VEIDI
Lai labāk orientētos sapņos, mēs tos iedalīsim kategorijās. Sapņus tulkojot, protams, jāņem vērā mūsu personības īpatnības. Iedalīsim sapņus sekojošās kategorijās.
Agresīvie sapņi.
Akustiskie sapņi.
Murgi. Šausmu sapņi.
Profesionāli sapņi. Sapņi par atlaišanu.
Krāsainie sapņi.
Sapņi par jūras ceļojumiem.
Sapņi par krišanu no lidmašīnas.
Sapņi par dzemdībām.
Sapņi par briesmām.
Sapņi par mājām un telpām.
Sapņi par raganām un spokiem.
Identifikāciju sapņi.
Bērnu sapņi.
Materiāli (miesiski) sapņi.
Vardarbības sapņi.
Sapņi par slimībām.
Krimināli sapņi. Dzīves ceļš un orientācija.
Muzikāli sapņi. Nakts sapņi.
Prekognitīvi sapņi. Uzbudinoši sapņi.
Seksuāli sapņi. Griezīgi sapņi.
Militāri sapņi.
Sapņi par dzīvniekiem.
Sapņi par nāvi. Pirmatnēji sapņi.
Patiesībai līdzīgie sapņi. Brīdinoši sapņi.
Ciparu sapņi.
Sapņi par inkarnācijām.
Un tā, eksistē dažādu veidu sapņi. Katra veida sapņi veidojas pēc citiem likumiem. Tas ir dvēseles dabisks produkts. Šveices psihoanalītiķis Ernests Eppli šajā sakarā teicis: „Sapņu cēloņi mums nav zināmi. Rodas iespaids, ka sapņiem vienalga, redzam mēs tos vai ne, atbilst to saturs realitātei vai ne. Savam skatītājam tas it kā iesaka savu apziņu nopietni neņemt vērā. Sapņiem ir savs, neatkarīgs, patstāvīgs ceļš…”.
Sapņu vispārējā funkcija ir dienā iepazītā materiāla pārstāde, lai radītu vērtīgāko informāciju apziņai. Šo informāciju nepieciešams pārstrādāt un izprast, lai no jauna saņemtu zināšanas par reālo dzīvi un attiecībām.
Mūsu smadzenes un zemapziņa slēpj lieliskas iespējas. Katrs var uzbūvēt tiltu uz savu zemapziņu, un no tās dzīlēm izcelt paslēptus dārgums, kuri to vien gaida.
„LUCIDUS” SAPŅI
Kad esam iemiguši, sākam sapņot un sapņi kā filma zib gar mūsu iekšējo redzi. Kad mums apkārt plešas brīnišķīgas dabas ainavas, mēs pārdzīvojam situācijas, kuras ir pretrunā visiem dabaszinātņu likumiem. Mēs piedzīvojam ne tikai laimīgus brīžus, bet arī bailes un paniku. Mūs vajā, bet mēs nespējam izkustēties no vietas, krītam bezdibenī vai slīkstam purvā. Mēs it kā piedalāmies notiekošajā, esam klāt savos sapņos. Mēs kā aktieri izpildām lomas priekš mums uzrakstītās filmās.
Un gandrīz visos sapņos mēs ieņemam pasīvu nostāju. Mēs nespējam turpināt patīkamu brīžu baudīšanu, mēs esam bezpalīdzīgi un neaizsargāti pret saviem vajātājiem. Tāpēc nav brīnums, ka reizēm mēs pamostamies nakts vidū vai nākamajā rītā nosvīduši, ar svina smagumu ķermenī un pilnīgi sagrauti, it kā visu nakti būtu smagi strādājuši.
Ar „lucidus” sapņu palīdzību (lucidus - lat. „pilns gaismas”) mums ir iespēja aktīvi piedalīties savos sapņos un pašiem noteikt sapnī notiekošo. Jēdzienu „lucidīvisms” 60-tajos gados ieviesa amerikāņu psiholoģe Celija Grīna, tas nozīmē, ka miegā cilvēks atrodas pie pilnas apziņas un, neskatoties uz to, ka sapņo, pats var vadīt sapnī notiekošo. Lucidīvisms lielā mērā līdzīgs pārveidotam apziņas stāvoklim, jo šajā gadījumā cilvēks nav pasīvs sapņu vērotājs, bet pats var noteikt notikumu gaitu sapnī.
NOMODS UN APZIŅA
Ar nomodu mēs saprotam cilvēku pie pilnas apziņas. Parasti sarunās izteicienu „pie pilnas apziņas” un „nomoda stāvoklī” izmanto kā sinonīmus. Taisnība, mazliet mulsina, ja cilvēks, atrazdamies nomoda stāvoklī, neizrāda apziņas pazīmes. Lucidu sapņu gadījumos situācija drīzāk ir pretēja. Apziņas stāvoklī cilvēkam nav obligāti jāatrodas nomodā. Tā, no malas liekas, ka viņš tiešām guļ. Pamēģiniet parunāt ar mēnessērdzīgo, ja domājat, ka viņš pastaigājas pie pilnas apziņas, un jūs sapratīsiet, ka, kaut arī viņa ķermenis ir nomodā, bet viņa apziņa guļ. Mēnessērdzīgais uz jūsu jautājumiem neatbildēs. Bet, ja arī atbildēs, tad pamodies neko neatcerēsies.
Droši vien katram autovadītājam ir bijusi līdzīga pieredze. Ja brauciena laikā vadītāju pēkšņi nobaida kāda sarežģīta ceļa situācija, viņš par notikušo var arī neatcerēties nākamajās desmit minūtēs. Un, neskatoties uz visām pūlēm, neatcerēsies pat atpakaļceļu. Ja šajā laikā notiek avārija, visi liecinieki apgalvo, ka vadītājs sēdēja pie stūres pie pilnas apziņas.
Un tā, no teiktajiem piemēriem mēs varam izdarīt secinājumus. Fiziskā ķermeņa nomoda stāvoklis vēl neliecina, ka arī dvēsele ir nomodā. Tāpat kā fiziskā ķermeņa miega stāvoklis nenozīmē, ka arī apziņa guļ. Viss, kas pārdzīvots lucida miega laikā, var likties neloģisks, sirreālisks un juceklīgs. Taču lucidiem sapņiem ir savas īpatnības. Sapņu speciālistam neviens sapnis nav neloģisks, jo viņš to spēj interpretēt un analizēt ar īpašu simbolu un kodētu pazīmju palīdzību. Lucidā miegā katrs pats, ar atbilstošu sapņu tulku palīdzību spēj saprast notiekošā mērķi un jēgu. Turklāt cilvēks miega stāvoklī spēj mērķtiecīgi un apzinīgi iejaukties dažās situācijās tur, kur uzskata par nepieciešamu. Lucidus sapņus var izmantot apziņas paplašināšanai. Mēs šādā stāvoklī varam rīkoties tā, kā tas nepieciešams noteiktu mērķu sasniegšanai.
MIEGA DIENASGRĀMATA
Mums neapšaubāmi svarīgi liekas sapņu pieraksti, pat tad, ja mēs pie tiem neturpināsim strādāt. Jebkurā gadījumā mēs iegūsim ārkārtīgi svarīgu materiālu, kurš papildinās mūsu zināšanas par sevi. Pilnīgi pietiek, ja sapņu pārdzīvojumus fiksējam kā tēzes. Galvenais – pierakstīt visas sapņa ainas, jo mēs tās varam ļoti ātri aizmirst. Mūsu rīcībā ir tikai dažas minūtes pēc pamošanās, kad mēs vēl spējam atcerēties sapnī redzētās ainas. Simbolus, kurus redzam biežāk, vārdus, skaitļus jāpieraksta sevišķi rūpīgi, lai pēc tam varētu salīdzināt un pētīt. Atkārtotie sapņu seriāli mums var ļoti noderēt. Pēc tam mēs sastādīsim personīgo simbolu rokasgrāmatu, jo katram simbolam ir sava individualitāte. Būtu labi, ja mēs reizēm varētu sapņus uzzīmēt, jo tas ir tēlaināks saglabāšanas izteiksmes veids. Obligāti jāpieraksta datums, lai pēc tam konstatētu, kad mums bijuši līdzīgi sapņi.
Reizēm pamostoties liekas, ka mēs nesapņojām. Taču tā nav. Mēs vienkārši neatceramies savus sapņus. Katrs cilvēks redz sapņus piecas līdz septiņas reizes naktī. Reizēm sapnis turpinās stundu, turklāt kanāls uz zemapziņu ir pilnīgi atvērts un brīvs.
Tādā veidā mēs paši sev palīdzam ar padomu, iegūstam iespēju pašizziņai. Bet tagad par to, kā rīkoties ar šiem datiem. Mēs izveidojam savu sapņu rokasgrāmatu, kuru turpmāk pastāvīgi papildināsim un precizēsim. Sapņi fokusējas pat tajos gadījumos, kad sākumā liekas bezjēdzīgi. Mēs, piemēram, redzējām, ka iededzām lampu. Tas nozīmē, ka mēs uzreiz iedomājāmies gaismu, kaut gan, dabiski, mums būtu jāņem vērā arī citas, ar lampas iedegšanu saistītas darbības.
Turpmāk mums pilnīgi reāli jāseko sapņu norādījumiem. Pieņemsim, ka mēs redzējām, ka pazaudējām atslēgu saišķi. Tas nozīmē, ka mums uzmanīgāk jārīkojas ar atslēgām. Ja mēs nesaprotam sapņa jēgu sadzīves nozīmē, tad mums jāmeklē personiska nozīme. Katra sapņa pamatā ir realitāte.
Pirms pierakstām sapni, vispirms to īsi raksturojam, lai pēc tam būtu viegli saprast sapņa nozīmi, piemēram,: „Nokavēju vilcienu – palaidu garām iespēju – paliku pie sava”. Un tikai pēc tam pārejam pie detaļām, tāpat aprakstām sīkumus un lietas, kuras mums liekas nesvarīgas.
Visus sapņus mēs salīdzināsim, meklēsim paralēles, atcerēsimies, kādā situācijā atradāmies, vai mēs redzējām dzelzceļu, varavīksni vai vulkāna izvirdumu. Salīdzināsim ar realitāti un viegli sapratīsim, kādu palīdzību un iespēju mums piedāvā sapnis.
Ja mēs sapnī redzējām kaut ko skaistu, mēģināsim to pārcelt uz ikdienas dzīvi: gleznosim, pārvietosim dzīvoklī mēbeles… Jo vairāk pie tā mēs pierodam, izmantojot savu sapņu radošo momentu, jo vairāk mums rodas ideju un varam tās izmantot reālajā dzīvē.
Ja mums sapni izskaidrot neizdodas, nākošreiz pirms pierakstīšanas mēģinām koncentrēties uz to, lai šo sapni redzētu no jauna, bet citā formā. Tas var būt saistīts ar noteiktu personību, ar priekšmetu.
Mums jāiemācās pret sapņiem izturēties rotaļīgi. Tomēr tas nenozīmē, ka pilnīgi pret visu jāizturas absolūti nopietni.
^^
