Datura stramonium L.. (Velnābols)

un citas sugas kas ir shaja rakstaa var izmantot vienaadiem meerkjiem jo aktiivo vielu satura ir vienaads tikai atskjiras daudzumos, dazhaam sugaam klaat naak papildu alkaloiidi, bet visi augi ir aarstnieciibaa lietojami. Luuk teksts no saita: [You must be registered and logged in to see this link.]

Teksts:
Dzeloņainais velnābols – Datura stramonium ir leģendām apvīts, pazīstams un ļoti indīgs augs. Ārstnieciskiem nolūkiem vāc lapas, kad augs zied un sēklu kārbiņas, kad tās gatavas. Lapas griežot jāuzmanās, lai sula nenonāktu acīs un mutē, pēc darba jānomazgā rokas ar ziepēm. Auga droga jāapzīmē ar skaidri saprotamu uzrakstu ”indīgs augs” un jāuzglabā atsevišķi no citām. Šis skaistais dekoratīvais augs satur indīgos alkoloīdus - hiosciamīnu, skopolamīnu un atropīnu. Šīs vielas, darbojoties kopā un viena otru papildinot, samazina sāpes tīri narkotiski, pārtrauc sāpīgās spazmas zarnu traktā, atvieglo elpošanu. Senāk velnābola preparātus lietoja kā atsāpinošu preparātu operāciju laikā. Niko Vermeulens raksta, ka velnābolu jau no seniem laikiem izmantoja vīziju radīšanai, kā arī lai kontaktētos ar pārdabiskiem spēkiem. Iespējams, ka šīs halucinācijas var atstāt tik spēcīgu iespaidu uz psihi un zemapziņu, ka var mobilizēt visus organisma spēkus cīņai pret audzēju un uzveikt to. Par to, cik lielas ir cilvēka rezerves mēs esam dzirdējuši, bet atbrīvot šos spēkus patstāvīgi neprotam. Ir lasīts stāsts par kādu vīru, kurš būdams slims ar neoperējamu vēzi un ciezdams stipras sāpes, mēģinājis aiziet no šīs dzīves ar velnābola palīdzību, taču deva izrādījusies par mazu un vīrs pamodies no narkotiskā miega nosapņojis, kā izārstēties. Viņš aizgājis mežā, uzslējis zaru būdu, pārticis no ogām, sēnēm, riekstiem un ēdamām savvaļas augu saknēm un pēc sešiem mēnešiem atnācis vesels mājās. Iespējams, ka tā nemaz nav pasaka.

No senas tautas medicīnas grāmatas nāk tāda recepte ārstēšanai no kuņģa audzēja. Ņem vairākas velnābola sēklu kārbiņas ar visām sēklām un rūpīgi saberž piestā, nosver 4 gramus pulvera, pievieno 4 gramus pavasara adonisa lakstu, aplej ar 300 ml vāroša ūdens, ļauj ievilkties 40 minūtes, nokāš. lieto pa 1-2 tējkarotēm 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Var pagatavot velnābola sēklu tinktūru. Ņem 10 gramus piestā saspiestu sēklu, aplej ar 50 gr. 70* spirta, tur 7 dienas, nofiltrē. Lieto pa 2 pilieniem ar 1 ēdamkaroti ūdens 4 reizes diennaktī.

Šai ārstēšanai jānotiek ārsta uzraudzībā, bet atrast tādu ārstu, kas to uzņemtos būs grūti.


Veel viens teksts par velnaabolu no saita: [You must be registered and logged in to see this link.]

Botičelli gleznas varoņi lieto narkotikas:

Lai arī viena no Londonas Nacionālās galerijas pazīstamākajām gleznām – Sandro Botičelli Venēra un Marss (attēlā) – oficiāli tiek uzskatīta par visu uzvarošās mīlestības spēka attēlojumu, jauns pētījums liek domāt, ka tajā drīzāk attēlota halucinogēno vielu iedarbība, vēsta Times Online.

Šāda hipotēze radās, kad izsoļu nama Sotheby's Mākslas institūta programmas direktors Deivids Bellingems vērsās pie botānikas ekspertiem ar lūgumu identificēt augli, kuru tur satīrs gleznas labajā apakšējā stūrī, un botāniķi viņam atbildēja, ka tas ir dzeloņainais velnābols jeb "datura stramonium".

Šim augam piemīt halucinogēnas īpašības, turklāt tā ietekmē cilvēkiem kļūst karsti un viņi vēlas atbrīvoties no drēbēm. Cilvēki pazīst tā īpašības jau izsenis, par ko liecina sengrieķu teksti. Augs izmantots arī kā inde un afrodiziaks.

Ņemot vērā to, ka gleznā attēlotais Marss ir puskails un iekritis aizmirstībā, nav grūti iedomāties, ko viņš varētu būt lietojis.

"Auglis tiek piedāvāts skatītājam, tāpēc tam jābūt nozīmīgam," norādīja Bellingems laikrakstam Times. "Botičelli izmanto augus simboliski. Piemēram, fonā ir lauru krūmi, kas ir atsauce uz viņa patroniem, Mediči [dzimtu]. Amerikā velnābols pazīstams kā nabagu LSD, un šķiet, ka tā simptomi redzami vīrieša figūrā. Tas liek izjust atbrīvotību un karstumu, tāpēc gribas novilkt drēbes. Tas arī izraisa ģīboni."

Bellingems uzskata, ka XV gadsimta itāliešu mākslinieks savā gleznā attēlojis ne tikai Venēru un Marsu, bet arī Ādamu un Ievu. Pēc viņa domām, velnābols reprezentē aizliegto augli no Zināšanu koka, ko Ieva pasniedza Ādamam un kura dēļ viņi tika izdzīti no Ēdenes dārza. Parasti auglis tiek attēlots kā ābols, taču Bībelē nav precizēts, ko tieši ēda Ādams un Ieva.

nesen dabuuuju Datura Inoxia, Maltaa, pa cik ta ir karsta un tuksneshaina valsts tad alkaloiidu saturs vareetu buut bagaats. ievaacu 5 kg. svaigaa veidaa, kalteejot peec tam buus kaadi 3 - 3,5 kg. saaku eksperimenteet ar smeekjeeshanu taa ir droshaak un vieglaak kontroleeet dozu, kaa arii ne tik biistamib kaa dzerot teejas, smeekjeejot gatavas seeklas pirmais vilnis bija kaa opiaatiem taada miera sajuuta, a peec tam pazuud fiziskas ssapes. labs aarstnieciibas augs, noteikti veikshu preparaacijas aarstnieciskos noluukos.

Krauklis777 rakstīja:

Jā grāmata pat ļoti laba ir, es izlasīju 3 reizes.

Ja ar labajām grāmatām ir tā ka jāzilasa vairākas reizes

Jā grāmata pat ļoti laba ir, es izlasīju 3 reizes.

Vōō Tai jābūt labai mantai

PAldies!!
VAidzēs aziet uz bibliōtēku

Palasi pirmo Karlosa Kastaņedas grāmatu Dona Huana mācības Jaki indiāņu zināšanu ceļš, tur ir daudz par to kā apieties ar velnābolu, it sevišķi par lidojuma izsaukšanu un cita veida velnābola izmantošanu un sagatavošanu.. Grāmatu latviski vairs nevar dabūt jo tā izdevniecība kas izdeva viņu bankrotēja, tāpēc meklē bibliotēkās vai krieviski (angliski arī var atrast netā). Bet nu labāk gan būtu latviski lasīt. Grāmata ir sarakstīta secīgi kā atstāsts (kā skolotāja un mācekļa sarunu pieraksts).

Āāāk ta šitā...
ES biju iedomājies ka fiziskais lidojums ...
PAr ziedi -jā atradu vienu ziedes recepti tikai šaize tāda ka vāciski ...
PEč tam pārtulkošu . ar ielikšu

Meksikas un citu valsts šamaņi lietoja velnābolu un līdzīgus augus lai pagatavotu dziru astrālajiem lidojumiem (astrāliem nevis fiziskiem kā sākumā domāja inkvizīcija viduslaikos). Lai velnābolu varētu pielietot astrālajiem ceļojumiem ir jābūt zinošam kā pagatavot pareizi viņu priekš šādām lietām un tad viss tiešām ir kā apraksta viduslaiku inkvizīcijas materiālos par lidojošām raganām. Parasti no velnābola vai tamlīdzīga auga gatavoja ziedi lai iesmērētu ķermeni.. Velnābols kā šamaņa sabiedrotais ir ļoti prasīgs, un par viņu vajag daudzas lietas zināt pirms īstas saskarsmes ar šo vai tāda veida augiem. Ar eņģeļtaurēm es vairākas reizes esmu panācis lidojuma sajūtu, bet astrālo lidojumu neizraisīja tāpēc ka augs tika ieņemts pareģošanai nevis lai izdabūtu savu astrālo ķermeni palidot.

Runājot par velnābolu - viņam pemīt tā daudzlasītā īpašība celt spārnos ??
Es tā vnk aizdomājos par to raganu padzērienu ...

Vislabāk iesaku zinoša un uzticama cilvēka klātbūtnē eksperimentēt, tici man tam ir liela nozīme. un vēl arī tas ka velnāboli nebūt nelīdzinās parastiem psihedēliskajiem augiem... Mandragora piemēram arī ir nakteņu dzimtas augs ar tādu pašu galveno alkaloīdu sastāvu + vēl vairāki alkaloīdi, un viduslaikos mandragora bija īpaši izslavēta kā burvju sakne.

Nu es dabūju pa blatu velnābola auga daļas un tēju vārīju... Ja kas tad eņģeļtaurēm ir praktiski tāda pati ietekme (Pat paciešamāka un interesantāka), ar Datura inoxia ir vienu reizi eksperimentēts, bet ar Brugmanis suaveolens (jeb eņģeļtauri daudzas reizes), arī eņģeļtaure satur tos pašus trīs galvenos tropāna grupas alkaloīdus- hiosciamīns, atropīns un skopolamīns. Devas ir individuālas un grūti paredzamas, tāpēc jāsāk ar mazumu un tad uz augšu... Iedarbība parasti ir kādas 12 jeb 18 stundas, taču pie lielām dozām var būt arī vairākas diennakts garas... Bet jābūt ir pieskatītājam klāt, jo efekta laikā cilvēks var piemēram atgriezt gāzes balonu un nemaz nesaprast ko dara...

MAn ar gribētos pamēģināt
Ja nav noslēpums kur dabūji ? Pats vāci ?
Taisīji tējiņā ??
Cik saprotu ja bik pa daudz Tās mantas Tad var ,jā diezgan bēdīgi beigties...

Par to velna apsēstību jā jau nosaukums vien liecina , un raganas jau bija atklājušas viņa iespējas

Esmu mēģinājis Datura Inoxia - tā ir viena velna manta un iedarbība tiešām atgādina velna apsēstību! Bet ja godīgi viegli ir kājas atstiept no elpošanas paralīzes.

Angliski: Thorn - Apple

Vāciski: Weißer Stechapfel

Krieviski: дурман обыкновенный

Parastais velnābols ir viengadīgs lakstaugs ar nepatīkamu smaku. Tā stublājs ir 20-120 cm garš, vienkāršs vai augšdaļā zarains. Lapas pamīšus, to plātne 7-20 cm gara un 5-15 cm plata, olveidīga, kātā ķīļveidīgi sašaurināta, gar malu jomaini zobaina vai ar smailām daivām.

Ziedi pa vienam lapu žāklēs, balti, ar muskusa smaržu. Vainags piltuvveidīgs, 4-10 cm garš. Auglis - stāva, olveidīga 3-5 cm gara un 2-3 cm plata pogaļa, augšpusē ar resniem, cietiem dzeloņiem. Zied no jūlija līdz septembrim.

Latvijā sastopams reti, galvenokārt pilsētās, dārzos, sētmalēs, nezālienēs.

Ļoti indīgs augs. Indīgas visas auga daļas. Tās satur alkaloīdus hiosciamīnu un hioscīnu. Auga sēklas satur 0,4-0,58 % alkaloīdu, ziedi - 0,61 %, augļi - 0,66 %, lapas - 0,35-0,4 %, bet sakne - 0,23 % alkaloīdu. Smagu saindēšanos un halucinācijas var izraisīt 50-100 sēklas. Bērniem nāvējoši var būt 4-5 g auga sēklu vai lapu. Alkaloīdu uzsūkšanās kuņģa-zarnu traktā atkarīga no tā, vai sēklas ir sakošļātas un vai kuņģī atrodas barība.

Saindēšanās izpausmes parādās 2-6 stundas pēc toksīnu nokļūšanas organismā. Tās ir karstuma sajūta, miegainība, sausa un pietūkusi āda, paplašinātas acu zīlītes, delīrijs, halucinācijas. Saindēšanās izpausmes parasti izzūd 24-48 stundu laikā. Tāpat kā saindējoties ar melno driģeni, konstatēta sakarība starp uzņemto alkaloīdu daudzumu un saindēšanās izpausmēm.

Viduslaikos driģenes kopā ar beladonnas sakņu uzlējumu lietoja raganas, it īpaši pirms garākiem pārlidojumiem pilnmēness naktīs, kur driģenes pēcāk aizstāja ar velnābolu.
[You must be registered and logged in to see this image.]