LSD

Lizergīnskābes dietilamīds jeb LSD ((6aR,9R)-N, N-dietil-7-metil- 4,6,6a,7,8,9-heksahidroindolo- [4,3-fg]hinolīn-9-karboksamīds) ir spēcīgs sintētisks halucinogēns un psihodēlisks enteogēns, kas rada halucinācijas, telpas un laika uztveres izkropļojumus, kā arī stiprus emocionālus pārdzīvojumus un traucējumus, kas pēc intensitātes līdzinās psihozēm. Saīsinājums LSD ir cēlies no vācu valodas (Lyserg-Säure-Diäthylamid).
LSD pirmo reizi ieguva šveiciešu ķīmiķis Alberts Hofmans 1938. gadā. Jauniegūtā savienojuma psihotropās īpašības viņš atklāja nejauši 1943. gadā (sk. Velosipēda diena). Psihiatriskajās klīnikās tika veikti plaši pētījumi par LSD izmantošanu psihiatrijā, tai skaitā arī eksperimenti uz cilvēkiem. Sākumā tika ražoti pat LSD saturoši medikamenti, taču vēlāk LSD izmantošana tā bīstamības un neprognozējamo blakusefektu dēļ tika aizliegta. Tomēr arī mūsdienās notiek psihoaktīvo vielu pētījumi par to varbūtēju izmantošanu medicīnā.
LSD iegūst sintētiski no lizergīnskābes, pievienojot tai dietilamīda grupu. Lizergīnskābe atrodama melnajos graudos.
Fizikālās īpašības

LSD ir cieta viela bez garšas, smaržas un krāsas. Labi šķīst ūdenī; no ūdens šķīdumiem kristalizējas prizmveida kristālu veidā.

Bioloģiskās īpašības

LSD ir viena no visspēcīgākajām psihoaktīvajām vielām, kas tiek pieskaitīta psihodēlisko narkotiku klasei. Tipiska LSD deva tiek izteikta mikrogramos, atšķirībā no citiem preparātiem, ko dozē miligramos. LSD ir apmēram 5 - 10 tūkstošus reižu aktīvāks par meskalīnu. LSD iedarbības efekts ir jūtams jau pie dozas 20 - 30 μg. Ņemot vērā, cik daudz LSD paliek asinīs un citur, līdz smadzenēm nonāk tikai apmēram 30 - 40 tūkstoši LSD molekulu, kas liecina par LSD unikālo efektivitāti iedarbībā uz cilvēka psihiku. LSD iedarbības mehānisms vēl nav līdz galam izpētīts, bet tam ir saistība ar serotonīna metabolismu (LSD ir serotonīna struktūranalogs).
Izmantošana
Tipiska papīra dzēšlapa, kādā tiek iesūcināts LSD.

LSD lieto iekšķīgi kā spēcīgu narkotiku. Parasti šī viela tiek iesūcināta dzēšlapā, cukurgraudā vai želatīnā. To var uzņemt arī caur ēdienu un dažādiem dzērieniem.

LSD lietošanas bīstamība

Lietojot LSD, cilvēks neadekvāti novērtē apkārtējo vidi, tādēļ bīstama ir transportlīdzekļu vadīšana LSD iespaidā, kā arī jebkuras citas darbības, kas saistītas ar kritisku lēmumu pieņemšanu un var izsaukt avārijas un traumatismu. Vēl bīstamāk ir lietot LSD kopā ar citām psihoaktīvām vielām vai medikamentiem. LSD var izsaukt arī apslēptu psihisku slimību aktivizēšanos. To nav ieteicams mēģināt lietot emocionāli nenosvērtiem cilvēkiem.[You must be registered and logged in to see this image.]







Lietošanas devas

Minimālā efekta deva – 10-25 mikro grami (1 mg = 1000 mikro g)
Nelegāli pārdoto formu deva - 50-100 (75-250) mikro grami
Eiforijas deva – 10 mikro grami
Halucināciju deva - 50-200 mikro grami
Parastā vienreizējā deva - 30-50 (20-80) mikro grami
Letālā deva – 1-5 mikro grami/kg