Marihuāna (kanabiss, anaša, "zālīte", gandža u.c.) ir narkotisks preparāts, ko gatavo no izžāvētām kaņepju (Cannabis sativa, Cannabis indica) virszemes daļām (it sevišķi ziediem). Tas ir samalts/nesamalts kaņepju ziedu(lapu, kātu) maisījums, kas satur 70 zināmas un vēl daudz neatklātas psihoaktīvas vielas (kanabioīdus), no kurām spēcīgākās un ar vislielāko medicinisko effektu ir tetrahidrokanabinols (THC)un kanabidols (CBD). Marihuāna ir viena no visplašāk lietotām narkotikām.
Eksistē vairākas marihuānas nosaukuma izcelsmes versijas. Pēc vienas no tām, vārds cēlies no portugāļu valodas mariguango - "reibinošs". Pēc citas, nosaukums cēlies no spāņu personvārdiem Marija un Huans, kuros it kā sauktas cigaretes ar žāvētu kaņepju piedevu.
Kaņepes medicīniskos nolūkos tikušas izmantotas jau Senajā Indijā un Tuvajos Austrumos, kur tās izmantoja kā pretsāpju, pretepilepsijas, pretkrampju līdzekli, kā arī pret vemšanu. 19. gadsimtā angļu kara mediķi, Anglijai kolonizējot Indiju, marihuānas preparātus lietoja līdzīgos nolūkos - kā pretsāpju līdzekli un muskuļu spazmu noņēmēju. Jau pirms 8000. gadiem to lietoja senajā Ķīnā un līdz šim nav reģistrēta neviena nāves gadījuma tieši no marihuānas.
Marihuānu iegūst, izžāvējot (un dažreiz sasmalcinot) kaņepju un ziedus(zemākas kvalitātes marihuānā arī lapas un kātus) . Visvairāk CBD satur s Indijas kaņepju šķirnes(Cannabis Indica), kas rada vairāk relaksējošu, miegaināku effektu, bet visvairāk THC satur Cannabis Sativa, kas rada enerģisku, selebrālu effektu. Kaņepes bieži audzē ar hidroponikas metodi - bez augsnes, ūdens šķīdumā ar minerālvielām un zem intensīvas mākslīgās gaismas.
Galvenā marihuānas aktīvā viela ir THC jeb tetrahidrokanabinols (precīzs ķīmiskais nosaukums - delta-9-tetrahidrokanabinols). Parasti marihuāna satur 4-20% THC(26%THC officiāls rekords tika uzstādīts Amsterdamā pirms dažiem gadiem). Speciāli selekcionētās kaņepju šķirnēs THC saturs var sasniegt pat 30% no sausnes (vai arī praktiski vispār nebūt, atkarībā no selekcijas mērķiem). Marihuāna satur arī citus aktīvus savienojumus (kanabinolus un kanabinolskābes atvasinājumus). Spriežot pēc izmēģinājumiem ar dzīvniekiem un cilvēkiem, kaņepju ekstrakti(Hašišs - 15-60%THC,Hašiša Eļļa 70-99%THC) izsauc daudz ilgstošāku efektu, nekā tāds pats daudzums tīra tetrahidrokanabinola, jo Ķīmiski nevar sintezēt tādu pašu THC un citu kanabinolu savienojumu kādu izveidojusi daba.Marihuānu parasti smēķē tīrā veidā vai sajaucot ar tabaku(Izplatītāk Eiropā) cigaretēs, caur pīpi, vai ūdenspīpi/bongu. Dažreiz lieto arī perorāli - tējas veidā vai pievienojot konditorejas izstrādājumiem (psihoaktīvās vielas šķīst taukvielās).
Gandrīz visās pasaules valstīs marihuāna ir aizliegta ar likumu (pazīstamākais izņēmums ir Nīderlande, kur atļauta nelielu marihuānas daudzumu izaudzēšana vai iegāde personīgām vajadzībām).
Latvijā marihuānas izgatavošana, izplatīšana un lietošana arī ir pretlikumīga (marihuāna (kanabiss) ir ietverta Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā - Aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas).Marihuānas psihoaktīvā iedarbība izskaidrojama tās aktīvo vielu iedarbību uz neironu sinapšu membrānu receptoriem, kas izsauc nervu darbības bremzēšanos. Efekts parādās tūlīt pēc marihuānas smēķēšanas, pusstundas laikā sasniedz maksimumu un turpinās 2-4 stundas (perorāli uzņemtam preparātam iedarbība ir lēnāka un ilgāka, līdz pat 12 stundām un effekts sākās no 30 - 120 min pēc orālas lietošanas). Lielākā daļa kanabioīdu metabolisma produktu izdalās no organisma tikai 7 - 15 dienu laikā (pēc nedaudz intensīvākas marihuānas lietošanas šie produkti atrodami urīnā 15-30 dienas).
Iedarbības negatīvās sekasPārdozējot marihuānu, cilvēku nāves gadījumi nav konstatēti. Ņemot vērā eksperimentus ar dzīvniekiem, tetrahidrokanabinola letālā deva 70 kg smagam cilvēkam būtu ap 2500g tīra THC (ieelpojot), kas atbilst ne mazāk kā 20kg tīras marihuānas izsmēķēšanai 15 minūšu kas ir nereāli. Tādēļ marihuāna ir relatīvi maz bīstama (tās letālā doza ir vismaz 20 000 reižu lielāka nekā iedarbīgā deva; alkoholam - tikai ap 10 reižu lielāka).
Ilgstoši lietojot marihuānu, rodas ļoti nelieli veselības traucējumi, galvenokārt plaušu tilpuma samazināšanās(Lietojot marihuānu 30 dienas, katru dienu ap 8 reizēm dienā plaušu tilpums cilvēkam samazinājās tikai par 2%, skatīt dok. filmu Super High Me).Un retos gadījumos hroniskās plaušu slimības (bronhīts), kas parasti tiek izraisītas dēļ tabakas, jo lielākā daļa marihuānas smēķētāju smēķē arī tabaku.
Marihuānā nav atkarību izraisošu vielu, ilgstoši to lietojot, rodas tolerance un vajadzība pēc lielākām devām, tādos gadījumos marihuānas smēķētāji ietur pauzes.
Narkologi uzskata, ka cilvēku, kas vismaz reizi dienā lieto marihuānu, var viegli atšķirt pēc tūskainas sejas, sausām grumbām uz pieres, stiklainām acīm ar lēnām kustībām, palēninātas runas. Bieža marihuānas lietošana rada intravertumu, izmaiņas cilvēka psihikā, sociālajā orientācijā. Attiecīga sociālā vide var novest pie cilvēka pāriešanas uz "smagākām" narkotikām. Bet viņu uzskati bieži ir nepareizi un 1930'o gadu propagandas vedīti. Ir ļoti daudz cilvēku, kas smēķējuši marihuānu līdz pat 40 gadus no vietas, gandrīz katru dienu un viņi sabiedrībā neizceļas, dzīvo pilnīgi normālu dzīvi un par viņiem nevarētu teikt, ka viņi nav inteliģenti vai ir psihiski slimi
[You must be registered and logged in to see this image.] 
