Šamanis ir neirotiķis un psihopāts; šamanis ir kopienas vissāprātīgākais cilvēks, kurš ļoti jūtīgi uztver izmaiņas pārējo kopienas locekļu noskaņojumā; Šamanis ir aktieris, triku meistars un šarlatāns. Dažādi pētnieki šamaņiem piedēvē visas šīs pretrunīgās īpašības, izsakot pieņēmumus par šamaņa personību un psiholoģiju. Ņemot vērā šamaņa nodarbošanās īpašo slodzi, jāatzīst, ka arī viņa personībai jābūt īpašai, bet tās ievirze var būt dažāda. No Sibīrijas tautu šamaņiem tiek prasīts milzīgs emocionāls un fizisks spēks, un reizēm tiek apgalvots, ka cilvēks, kam izkritis kāds zobs, vairs nedrīkst būt par šamani. Toties soru tautai Indijā raudošs, vārgulīgs bērns var būt apveltīts ar spēju redzēt garus un tāpēc tiek izraudzīts šamaņa arodam. Amerikas pirmiedzīvotāju vidū šamaniskas spējas ir visai plaši izplatītas. Vairākos Amazones reģiona apvidos liela daļa vīriešu ir šamani, no kuriem vieni ir spēcīgāki par pārējiem, un iniciācija bieži vien ir būtisks posms pieauguša vīrieša identitātes attīstībā. Ziemeļamerikas indiāņiem vīziju meklējumi notika līdzīgā veidā, un „Saules deja” bija saistīta ar ikgadējiem pubertātes rituāliem.
Šamaņa īpašās spējas var iemājot kādā cilvēkā jau kopš dzimšanas, un tādā gadījumā tās ir jāatklāj. Cilvēkam var būt slieksme uz šamanismu vai attiecīgs potenciāls, un viņam jāiegūst šamaniskais spēks. Šie abi stāvokļi ne vienmēr ir skaidri nošķirami. Vašu šamanis Henrijs uzauga kopā ar diviem šamaņiem, savu svaini un tēvoci, kurus viņš ļoti cienīja un apbrīnoja. Bērnībā Henrijs mēdza sapņot, ka lācis skatās uz viņu un pēctam viņš sāk lidot pretim Mēnesim. Vēlāk viņu aizsūtīja uz stingra režīma internātskolu, kura bija ASV armijas pakļautībā un kuras nolūks bija mainīt pirmiedzīvotāju bērnu kultūras orientāciju. Skolas laikā viņš reiz redzēja iedvesmojošu sapni, kas pamudināja viņu kļūt par šamani. Henrija gars-palīgs Ūdens nebija mantots no ģimenes locekļiem, tomēr viņa slieksmi uz šamanismu noteikti ietekmēja bērnības tuvās attiecības ar diviem minētajiem šamaņiem.
Mongolijā un Sibīrijā tiek uzsvērts mantošanas elements, it sevišķi tad, ja svarīga ir izcelšanās pa vīriešu līniju. Mongoļu šamanim bija mantošanas tiesības, ko sauca par udkha un izsekoja līdz viņa dzimtas izcelsmei debesīs. Šamaņa Tengriina udkha nozīmēja izcelsmi no debesu dieva Tengri, šamaņa Nerdžēra udkha — izcelsmi no pirmsenča, kam bija iespēris zibens. Udkha bija šamanisma kā profesijas zīme; piemēram, kalējiem bija līdzīga mantojama udkha. Mongolijā, tāpat kā dažos citos Āzijas reģionos, kur vēsturiski bija izveidojušās valstis un impērijas, šamaņu un valdnieku mantošanas tiesības tika nodotas tālāk līdzīgā veidā. Čingishans tika ieņemts, kad gaismas kūlis no debesu dieva ienāca viņa mātes teltī un padarīja viņu grūtu. Vēlāk Čingishans ar to pamatoja savas tiesības iekarot visu pasauli - viņa tēvs bija debesu valdnieks.
Soriem galvenie šamani ir sievietes. Viņu spēks pa daļai nāk no veida, kā viņas darbojas sabiedrībā, kur izcelsme tiek noteikta pa vīriešu līniju. Līdzīgi parastajām sievietēm, arī šamane apprecas ar vīrieti no citas dzimtas un dzemdē bērnus vīra dzimtai. Taču, lai iegūtu savu šamanisko spēku, viņai jāapprecas arī ar mirušo valstības garu, kas simbolizē viņas brāli. Viņš ir šamanes priekšteces dēls - gars, un šī priekštece ir pašreizējās šamanes krustmāte. Šamane dzemdē dēlu - garu, kurš aprecēsies ar viņas pēcteci. Tā kā tie bērni, ko šamane dzemdē šajā pasaulē, tiek ieskaitīti nevis viņas, bet gan vīra dzimtā, tad bērns, kas viņai piedzimst no vīra - gara simboliskā incestā, ļauj saglabāt šamanisko spēku viņas pašas dzimtā.
Šamaņa spēku var arī nopirkt; tā tas ir, piemēram, Amazones augšteces rajonā. Taču parasti paši gari izvēlas, kam jākļūst par šamani. Henrijs tika izraudzīts, taču viņš par samaksu apguva nezināmos paņēmienus no kāda vecāka šamaņa. Izraudzīšana no garu puses ir būtiska. Ja šamaņa spējas tiek pārmantotas, bieži vien nav skaidrs, kurš no šamaņa radiniekiem vai pēcnācējiem ir izredzētais. Sibīrijas evenki uzskata, ka iepriekšējā šamaņa gari var kļūt nekontrolējami, meklējot jaunus saimniekus un izraisot smagas slimības. Daudzos reģionos nākamo šamani sapnī vai vīzijā uzrunā gari, mudinot cilvēku uzņemties šo statusu. Šis cilvēks smagi saslimst un slimošanas laikā skaidri apjēdz garu nodomus. Šī slimība var būt, piemēram, bakas, kam bez mūsdienu medikamentu izmantošanas ir letāls iznākums. Bet nākamajam šamanim slimība liek akceptēt savu jauno lomu — tas izdziedina viņu un dod iespēju dziedināt citus.
Jakuti ticēja, ka šamanis ir spējīgs izdziedināt tikai tās slimības, kuru gari ir nogaršojuši viņa miesu iniciācijas laikā. Sibīrijā un arī citos reģionos cilvēki sirgst ar īpašu "šamanisma slimību", kam raksturīgs prāta aptumsums: viņi nepārtraukti murmina, skraida kaili pa laukiem, nedēļām ilgi sēž kokā vai nekustīgi guļ uz zemes. Šajā periodā cilvēki atsakās uzņemties smago šamaņa lomu un tāpēc viņus vajā un moka gari, kuri ir nolēmuši piespiest viņus padoties. Gandrīz vienmēr iniciāts piekāpjas, taču cīņa var būt skaudra un ilgt pat vairākus gadus. Gari draud: ja kandidāts nepadosies, mocības turpināsies tik ilgi, līdz viņš ies bojā. Tātad šamaniskas dotības un tā dēvēta garu "pārvaldīšana" ir abpusēji griezīgs zobens: visbiežāk šo spēju uzspiež cilvēkam pret viņa gribu, un tā dod spēku un visu mūžu rada smagus pārdzīvojumus. Līdzīgs uzskats valda daudzās šamaniskas kultūrās.
Reizēm metaforām un simboliem, kas saistīti ar garu prasībām un vajāšanu, ir seksuāls raksturs. Kā jau minēts, soru šamane iegūst savu spēku no incestuālām laulībām mirušo valstībā. Kāds Sibīrijas un Ķīnas pierobežas rajonā dzīvojošo nanaju (jeb goldu) šamanis sasirga, un slimības laikā viņu uzrunāja ļoti skaista sieviete: "Es esmu gars un esmu izvēlējusies tieši tevi. Es iemācīju taviem senčiem šamaņa mākslu un tagad esmu atnākusi, lai mācītu tevi. Vecie šamani jau ir nomiruši, un vairs nav neviena, kurš spēj izdziedināt slimos. (..) Es mīlu tevi, un tev jākļūst par manu vīru. Es došu tev garus - palīgus, viņi palīdzēs tev dziedēt citus. (..) Ja tu neklausīsi man, tev klāsies slikti - es tevi nogalināšu." Līdzīgā kārtā vīriešu dzimuma gari apciemo nanaju šāmanes. Šo samaņa pieredzes aspektu var izskaidrot ar seksuālajām fantāzijām un frustrāciju. Vairākos pasaules reģionos tiek apgalvots, ka šamanes vīrs - gars ir ļoti baudkārs un spēj izraisīt šamanei orgasmu transa un sapņošanas laikā. Daži pētnieki skaidro šo fenomenu ar reālā vīra nespēju seksuāli apmierināt šamani.
Lai kāds arī būtu šamaņa izraudzīšanās veids, viņam vai viņai jāiekļaujas sistēmā, kas pilnīgi atšķiras no parasto cilvēku dzīvesveida. Tāpat kā vajapu ciltī gan šamani, gan noteiktas koku sugas ir paye jeb šamaniskas, arī gvahiriem Amazones baseina reģionā šamanis pēc iniciacijas kļūst par pulasu, un šā vārda otra nozīme ir „gars” (atšķirībā no pārējās Dienvidamerikas gvahiru šamani lielākoties ir sievietes). Šamane nevis pati pārvēršas par garu, bet gan pievienojas citām šīs pasaules parādībām, kas tiek sauktas par pulasu, tāpēc, ka tās apliecina nepārtraukto slēpto citpasaules klātbūtni. Viena no pazīmēm, ka sieviete ir garu izraudzīta, ir alerģija pret noteikta dzīvnieka gaļu, jo šis dzīvnieks ir citpasaules būtnes iemiesojums vai vēstnesis. Ja šamane saka: „Man ir alerģija pret bruņurupučiem,” - tas nozīmē: „Man bruņurupucis ir pulasu.”
Fragments no grāmatas „Šamanis”, apgāds „Zvaigzne ABC”
Kā kļūst par šamani?
