Šamanis ir tradicionālo animisma kultu kalpotājs, kura ietekmes spēks ir tieši atkarīgs no viņa spējām transa stāvoklī stāties sakaros ar gariem. Šamanis šadu kultu rituālos ir starpnieks starp cilvēkiem un garu pasauli. Šamaņi spēj nodarboties ar dziedniecību, kā arī, stājoties sakaros ar garu pasauli, sniegt cilvēkiem atbildes uz viņiem interesējošiem jautājumiem. ir tradicionālo animisma kultu kalpotājs, kura ietekmes spēks ir tieši atkarīgs no viņa spējām transa stāvoklī stāties sakaros ar gariem. Šamanis šadu kultu rituālos ir starpnieks starp cilvēkiem un garu pasauli. Šamaņi spēj nodarboties ar dziedniecību, kā arī, stājoties sakaros ar garu pasauli, sniegt cilvēkiem atbildes uz viņiem interesējošiem jautājumiem.
Apraksts:
• Vietējais dziednieks, kas tīši maina savu apziņu, lai iegūtu zināšanas un spēku no garu pasaules, un izmantotu tos, lai palīdzētu un ārstētu savas cilts piederīgos. • Tas, kas pārzina senās ekstāzes sasniegšanas tehnikas. Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas nodibināt saikni ar gariem un ietekmēt tos, atšķirot jeb atdalot savu garu no ķermeņa. Gari palīdz viņam darbā, un tieši, atklāt slimību, bada un jebkādu citu pasaules un cilvēka traucējumu cēloņus, un veikt atbilstošu ārstēšanu. Viņi sastopami Sibīrijas iedzīvotāju un citu Āzijas tautu starpā; viņu darbība ar dažādiem nosaukumiem sastopama vairākos reliģiskos virzienos.
Darbs:
Pastāv vairāki "Šamaņa" definējumi:
• Vietējais dziednieks, kas tīši maina savu apziņu, lai iegūtu zināšanas un spēku no garu pasaules, un izmantotu tos, lai palīdzētu un ārstētu savas cilts piederīgos.
• Tas, kas pārzina senās ekstāzes sasniegšanas tehnikas. Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas nodibināt saikni ar gariem un ietekmēt tos, atšķirot jeb atdalot savu garu no ķermeņa. Gari palīdz viņam darbā, un tieši, atklāt slimību, bada un jebkādu citu pasaules un cilvēka traucējumu cēloņus, un veikt atbilstošu ārstēšanu. Viņi sastopami Sibīrijas iedzīvotāju un citu Āzijas tautu starpā; viņu darbība ar dažādiem nosaukumiem sastopama vairākos reliģiskos virzienos.
• Cilvēks, kas ir gatavs stāties pretī vislielākajām bailēm un vistumšākajām fiziskās pasaules ēnām. Un atkarībā no rezultātiem: "Dziednieks, kas pieredzējis tumsas pasauli un, kas ir bezbailīgi stājies pretī savai vistumšākajai ēnai vai citiem dēmoniem, un kas var veiksmīgi strādāt gan ar tumsas, gan ar gaismas spēkiem
• Pavadonis, dziednieks, sociālās saiknes avots, dažādu grupu mītu un pasaules uzbūves zināšanu glabātājs. Tāpat tas attiecas uz kādu, kas ir hiperaktīvs, atrodas uzbudinājuma stāvoklī vai kustībā", vai kas ir spējīgs kontrolēt sevi un praktizēt stingru disciplīnu vai askētisku dzīvesveidu.
• Arhetipiskais sakrālo zināšanu speciālists. Viņa profesija caurstrāvo izplatījumu, kas apvieno mītisko iztēli un parasto apziņu
• Jebkura dzimuma pārstāvis, kas īpašā veidā spēj sazināties un komunicēt ar gariem (jeb grūti sasniedzamiem, ne visiem redzamiem spēkiem) un prot izmantot savas spējas, lai iedarbotos uz tiem, kurus pārņēmuši vai apsēduši šie paši gari.
• Varens un spēcīgs burvis, un noteiktu seno cilšu priesteris jeb garīdznieks, īpaši Āzijā.
• Mūžīgā dzīvošanas māksla harmonijā ar visu radīto.
Šamaņus raksturo trīs pamatelementi:
• Viņi var brīvprātīgi ieslīgt mainītos apziņas stāvokļos
• Šajos stāvokļos viņi var "ceļot".
• Viņi izmanto šos ceļojumus kā zināšanu vai spēka ieguves metodi, ko pēc tam izmanto, lai palīdzētu citiem savas cilts vai kopienas locekļiem.
Termins "Šamanis" zināmā mērā ir misticisma un mīklainuma oreolā tīts un var izsaukt un piesaukt visdaudzveidīgākās, pat savā starpā neapvienojamas realitātes. Tas nav nekāds brīnums, jo mums tas asociējas ar kaut ko ļoti senu un arhaisku, bet kultūras attīstība ir attālinājusi un atsvešinājusi mūs no šamanisma metodēm, kas jāsaka bieži vien ir patiešām ekstremālas.
Visa pasaulē plaši izmantotais vārds šamanis, cēlies no mančū-tangu valodas un sastopams arī Krievu etnoloģiskajā vārdnīcā. Vārda sākotnējā forma ir saman (xaman), no darbības vārda ša-, "zināt", jo šamanis nozīmē to, kas zina, viedo jeb gudro. Vēlākie etnoloģiskie pētījumi atklāj, ka pirmā un patiesā vārda šamanis izcelsme meklējama Sanskritā, pēc tam šis vārds ieviesies arī mančū-tangu valodā ar Ķīnas-Budisma meditāciju starpniecību, tā norādot uz kādu dziļāku saikni starp Šamanismu un agrīno Budismu. Pālī valodā tas ir šamana, sanskritā Sramana ,kas tiek tulkots, kā kaut kas līdzīgs "budistu mūkam vai askētam". Ķīniešu termins sastāv no divām daļām un skan, - ša-men. Arī Sibirījas un centrālās Āzijas tautām bija savi vietējie šamanisma termini. Altaju Turku valodā tas bija kam, Jakuto valodā, ojon (un sieviešu kārtas šamanis bija udujan), Butirātiem, böo un centrālajā Āzijā, bakši, polinēzieši šamani sauca par tadibe, Lappi par moita, Somi par tieöjö un Ungāri par táltos (skat. 411. lpp.). Tas nozīmē zināšanas jeb gudrību, Tungu
valodā "garu” zināšanu, to, ka šamanis var piesaukt sevī garus pēc vēlēšanās un izmantot tos savās interesēs, lai palīdzētu citiem, īpaši tiem, kas cieš šo pašu garu dēļ.
Patreiz Šamanu darbība tiek aplūkota kā mācība bez ģeogrāfiskām un etniskām robežām, tā ir pasaulei piederoša mācība. Šamaņa darbību var nosaukt par profesionālu seno laiku psihiatra vai psihoterapeita darbību. Īpaši, ja cilvēks uzskata aizvēsturi par apziņas paplašināšanas veidu. Šamanisms ir mūsu patiesās dzīves attīstīšana, ar kura starpniecību mēs palīdzam paši sev un citiem pamosties no miega, tumsības un neziņas par to, kas mēs patiesībā esam."
Šamanis ir izdzīvojušais, viņš tādā vai citādā veidā ir izgājis cauri Sāpēm, Slimībām un Nāvei.
Viena no īpašībām, kas liek apbrīnot šamanisma fenomenu ir tā visuresošā klātbūtne it visā, kas saistīts ar mūsu senčiem. Tās metodes, kaut arī patreiz evolucionē, strādā ar senatnes elementiem, arhaiskiem simboliem un emocijām, kas ir zināmas jau kopš cilvēces pastāvēšanas pirmssākumiem. Izpētot Šamaņu izmantotās metodes ģeogrāfiskā kontekstā, atklājas analoģisku darbību klātbūtne visos piecos pasaules kontinentos.
Pasaule, kurā darbojas Šamanis var tikt izprasta kā psiholoģijā lieliski definētais "mainītās apziņas stāvoklis" (apziņa, kā ”spēja apzināties” no latīņu vārda cum-scire, "apzināšanās"). Šie stāvokļi, kas parasti tiek sasniegti pakāpeniski, izejot cauri dažādiem pārejas periodiem tiek saukti arī par transu vai ceļojumu. Mainītie apziņas stāvokļi parasti ietver:
1. Pāreju no parastā stāvokļa
2. Mainīto stāvokli
3. Pāreju uz parasto stāvokli
Ne tikai dziednieks atrodas šajā stāvoklī, bet arī dziedināmais cilvēks, un bieži vien arī pārējie attiecīgā seansa dalībnieki.
Pastāv vairāki veidi un metodes, kas ļauj sasniegt mainīto apziņas stāvokli, un vairākums no šiem veidiem neietver psihotropo vielu lietošanu. Līdz ar pieredzes uzkrāšanu kļūst arvien vieglāk sasniegt šos stāvokļus. Tamlīdzīga prakse ir saistīta ar vairākām atslābināšanās un relaksācijas metodēm.
Dabiskas apziņas stāvokļa izmaiņas notiek ieslīgstot miegā. Naktī miega laikā sāk izpausties atšķirīgas apziņas modifikācijas un notiek radikālas apziņas izmaiņas. Viens no izskaidrojumiem, kāpēc šādas lietas notiek, pieļauj iespēju, ka parastā ikdienas apziņa, ieslīgstot miegā jeb sapņu pasaulē, nemaz nešķērso relaksācijas un atslābināšanās fāzes, pa taisno dodoties uz visdziļāko stāvokli.
Viņa darbības mērķis ir dziedināšana un ārstēšana. Viņš pats darbojas kā ārstniecības līdzeklis vai zāles. Viņš stājas attiecībās, lai palīdzētu. Pirms jebkura uzdevuma uzsākšanas, viņam vienmēr ir mērķis. Situācija tiek aplūkota kā izaicinājums, kam seko milzīgs motivācijas spēks, un, tai pat laikā arī kā iedvesmas avots. Kopumā, viņa uzdevumi var būt sekojoši:
1. Veselības atjaunošana
2. Attīrīšana
3. Šķīstīšana
4. Atjaunošana
5. Indivīda attiecību ar savu grupu un vidi uzlabošana
6. Notikumu jēgas atrašana, to nozīmes un būtības skaidrošana, atrisinājumu meklēšana
Šie darbības veidi var attiekties uz fiziskām, emocionālām, izziņas vai sociālām problēmām. Tomēr, šamanis atšķiras no citiem palīdzības sniedzējiem ar to, ka viņš izmanto mainītos apziņas stāvokļus. Ar īpašu mērķi, viņš maina savas uzmanības vērsumu darba laikā. Uzdevuma izpildes laikā, viņa atdeve ir praktiski pilnīga. Uzmanības koncentrēšanas spēja var kļūt absolūta.
Šamanis, darbojoties ar ķermeni jeb "dziedinot" pastāvīgi sazinās ar "garu pasauli" jeb atrodas mainītā apziņas stāvoklī. Viņa iejaukšanās cilvēka ķermenī var notikt dažādos līmeņos, piemēram, tā saucamajā tamasakla ceremonijā. Tajā notiek vispārēja attīrīšana, gan fiziska, gan emocionāla, gan sociāla. Dažos Kanādas reģionos, piemēram Sunder Bejā (Ontārio), saskaņā ar vietējo Odžibvejas tautu tradīcijām, šo tehniku izmanto ārstējot alkohola un heroīna atkarības. Abas šīs vielas var spēcīgi ietekmēt cilvēka psihisko, fizisko un sociālo uzvedību un, tāpēc loģiski, ka šāda ārstēšana visos līmeņos ir daudz efektīvāka.
Lai būtu precīzāk, mums jāizšķir jēdzieni šamanis un šamanisms. Visas Šamaņa darbības ne vienmēr ir "Šamanisms." Un arī cilvēki, kas nav šamaņi var izmantot šamanisma tehnikas un metodes.
Centrālo vietu šamanismā ieņem "spēja brīvprātīgi nonākt mainītā apziņas stāvoklī (Šamaņa apziņas stāvoklī) "ar terapeitisku mērķi, lai iegūtu zināšanas, un izejot no transa, spētu atcerēties, kas notika transa laikā."
Šamanisma ceļš.
Slimība, kā tāda, Šamanismā ir ceļš uz terapeitiskajām zināšanām. Jebkura slimība un tās ārstēšana tiek izprasta, balstoties uz četriem punktiem. Lai saprastu Šamaņa darbu, jāizceļ šie četri soļi.
1. IEPRIEKŠĒJĀ SITUĀCIJA:
Tā ir fāze, kurā tiek aplūkots "fons", tas ir, brīdis, kurā tika pieredzēts, kas neparasts vai saņemtas neparastas fiziskas zīmes, kas katram indivīdam ir unikālas, bet tai pat laikā ļoti skaidras. Tiek aplūkoti arī pagātnes atspulgi. Atbilžu meklēšana brīvprātīgā izolācijā vienmēr ir bijis viens no ceļiem, kādā cilvēki mēģina rast atbildes, iegūt zināšanas un atrisināt savas problēmas. Ziemeļamerikas indiāņu starpā to sauc par Redzējuma meklēšanu.
2. PARĀDĪŠANĀS UN PROBLĒMAS ATTĪSTĪBA:
Šī otrā fāze tiek izprasta kā "garu" balss jeb sauciens, kas var parādīties dažādos veidos:
a) Kādu slimību rašanās. Acīmredzams, ka lai kaut ko iemācītos ir jāpraktizējas, jāpiedzīvo kaut kas vai jāizcieš. Šajā ziņā viens no pirmajiem problēmas izziņas ceļiem ir tās piedzīvošana un pārvarēšana. Slimības gadījumā, veiksmīgi izārstējoties no tās cilvēks iegūst plašas zināšanas par to. Bijušie pacienti vairs nav pacienti, bet eksperti, ar milzīgu informāciju par procesu, kura laikā piedzīvotas neparastas eksistences formas. Saskarsme ar sāpēm un nāvi ir spēcīgs veids, kas palīdz paplašināt zināšanas par kritiskām situācijām. Tāpat Šamanis ir mūžīgi "ievainotais dziednieks", tādā nozīmē, ka rētas ir viņa pārveides signāli, kas liecina, ka viņš meklē zināšanas un ārstēšanas metodi. Tāpat arī psihoanalītiķis nodod sevi personīgai psihoanalīzei pirms ķeras pie nākamā zināšanu ieguves soļa. Piemēram, cilvēks, kas piedalās kādā pašpalīdzības grupā, dalās savā pieredzē un atklāj to citiem.
b) Ģimenes vai vietējā šamaņa aicinājums. Tā ir cita elementāra zināšanu ieguves forma. Šamaņi parasti darbojas savā dzīvesvietā vai savas cilts vai tautas tuvumā. Tā ir tradicionāla piredzes nodošanas sistēma, īpaši, kas attiecas uz lieliem meistariem un viņu mācekļiem. Šis ģimenes aicinājums var tikt nodots pa sieviešu līniju, līdzīgi kā Vogulu tautas tradīcijās, vai pa vīriešu līniju, kā pie Ostiakiem un Sibīrijas Samojedaniem.
c) Garu sauciens vai aicinājums. Tie ir signāli ar dziļu individuālu nozīmi katra specifiska indivīda gadījumā. Bieži šo aicinājumu izjūt, kā balsi no augšas". Šamanisma pasaulē, debesis un kalni simbolizē augstāko pasauli, kas ir daudz intelektuālāka un garīgāka. Zemūdens vai apakšzemes pasaule attēlo zemāko, fizisko pasauli. Vidējā pasaule starp šīm abām ir ne tikai pasaule, kurā mēs dzīvojam, bet arī parastie apziņas stāvokļi. Šis aicinājums var izpausties ikdienā apkārtesošajās lietās un vidē, sapņos, neparastos notikumos vai indivīda vai grupas problēmās, kurām nepieciešams radikāls risinājums.
Vairākās kultūrās, Bramaņu, Baliniešu, Indoamerikāņu utt., kalns ir īpaša vieta jo saskaņā ar mītiem tas spēj kontaktēt ar visaugstāko (Bramaņiem ir svētais kalns Arunačala ). Kalnos tiek iegūtas absolūtās zināšanas, var nonākt kontaktā ar augstākajām pasaulēm, labāk izzināt pašam sevi vai atrast dažādu problēmu risinājumu. Filozofa Antonio Eskohotado vārdiem te valda klusums, vērojumi un pārdomas. Pašas dabas radītie spēki ir tas "aicinājums", kas liek laikam apstāties un lauzt ierasto dzīves kārtību. (Karloss Kastaneda)
IZEJA
Ja reiz cilvēks ir iesaistījies palīdzības sniegšanas procesā, viņš atsakās no iepriekšējās dzīves un darbības. Topošais šamanis aplūko brīdi, kurā ieguvis zināšanas. Tas ir ļoti dziļš pārveides process. Gars ar kuru mēs saskaramies dodoties lielajos svētceļojumos: uz Mekku, Jeruzālemi, Santjago de Kompostela, Gvadelupi un daudzām citām vietām, atspoguļo katras konkrētās tautas un kultūras pārveides procesa iezīmes. Lai apzīmētu šīs pārveides svarīgumu, dažos gadījumos, īpaši musulmaņu pasaulē, svētceļniekam tiek dots vai jau esošajam pievienots jauns vārds.
Zināšanas var uzskatīt par mērķi, tās ir vērtība pašas par sevi. Protams, to vērtība aug, ja tās ir harmonijā ar jūtām. Piemēram, Taizemes un Šrilankas Budismā uzsvērts, ka cilvēks, kas atgriezes no ceļojuma ir neapšaubāmi attīstītāks par to cilvēku, kas devās ceļojumā.
Smalka atšķirība starp ceļojuma pārdomām un līdzcietību iezīmē atšķirību starp izpratni un palīdzēšanu. Palīdzības ideja sākas ar līdzcietību, kas tiek kultivēta Tibetas lamaistu Budismā. Indivīds, kas atklājis un īstenojis sevi mistiskā nozīmē, kas ir neitrāls attiecībā uz dzīvību un nāvi, kļūst par palīdzības sniedzēju, jo viņā atmodušās līdzcietības jūtas. Citos Budisma veidos, piemēram, Taizemē, lielāka nozīme ir pārdomām, nevis līdzcietībai. Tas nozīmē, ka par vērtīgākām tiek uzskatītas intelektuālās vērtības (izpratne, pārdomas) nevis emocionālās izpausmes(žēlošana un līdzjūtība ).
Atbilstoši grupai, kurai pieder cilvēks, atšķiras viņa evolūcija un pārveides process, kļūstot par šamani. Šīs atšķirības tomēr ir diezgan virspusējas, tās nav dziļas, un vairāk kvantitatīvas nekā kvalitatīvas. Piemēram, mācību procesā ir vairāk vai mazāk soļu.
