54. Reliģisko sektu ķildas ir līdzīgas strīdiem starp podiem, kurā no viņiem vienīgajā būs atļauts glabāt nemirstības nektāru. Lai viņi strīdas, bet mums ir jāiegūst nektārs jebkurā podā un jākļūst nemirstīgiem.
55. Tu saki, ka poda aromāts iekļūst šķidrumā. Tā ir garša, bet kas tam var atņemt spēju dot nemirstību?
56. Esi plašs manī, ak Varuna; esi varens manī, ak Indra, ak Saule, esi spoža un gaiša, ak Mēness, esi pievilcības un salduma pilns. Esi nevaldāms un šausmīgs, ak Rudra; esi trauksmains un ātrs, ak Marut; esi stiprs un drošsirdīgs, ak Arijama; esi juteklisks un prieka pilns, ak Bhaga; esi maigs un laipns un mīlošs un kvēls, ak Mitra. Esi spoža un atklājoša, ak Rītablāzma; ak Nakts, esi svinīga un rosinoša; Ak Dzīve, esi pilna, gatava, mundra; ak Nāve, vadi manus soļus no nama uz namu. Vieno šos visus, ak Bramanaspati. Ļauj man nebūt šo dievu objektam, ak Kali.
57. Kad, ak dedzīgo runātāj, tu kļūsti noteicējs sarunā, kļūst tevis žēl, jo tu zaudē iespēju paplašināt zināšanas.
58. Tādēļ ka tīģeris rīkojas pēc savas dabas un nezin neko citu viņš ir dievišķs un nav ļaunuma viņā. Ja viņš sevi iztaujātu, tad viņš būtu kriminālists.
59. Dzīvnieks, pirms to samaitā, vēl nav baudījis no labā un ļaunā atzīšanas koka; Dievs to ir atstājis mūžīgās dzīves kokam; cilvēks stāv starp augstākām debesīm un zemāku dabu.
60. Viena no reliģijas priekšrocībām ir tā, ka dažreiz tu vari Dievu iekaustīt. Cilvēki smejas par mežoņu muļķībām, kuri sit savus dievus, kad to lūgšanām nav atbildes; bet tieši šie smējēji ir muļķi un mežoņi.
61. Nav nāves. Tikai Nemirstīgais var mirt; mirstīgie nevar būt ne radīti, ne iet bojā. Nav nekā galīga. Ir tikai Bezgalīgais, kas pats sev rada ierobežojumus. Galīgam nav ne sākuma, ne beigu, jo pats tā sākuma un beigu aptveršanas akts to padara bezgalīgu.
62. Es dzirdēju muļķi pārspriežam pilnīgus niekus un nesapratu, ko ar to Dievs domājis; tad es pārdomāju un ieraudzīju izkropļotu patiesības un gudrības masku.
63. Dievs ir liels, saka muhamedāņi. Jā, Viņš ir tik liels, ka var atļauties būt vājš kad vien tas ir nepieciešams.
64. Dievs bieži kļūdās savos darbos; tā ir Viņa neierobežotās dievišķības izpausmes zīme.
65. Tādēļ, ka Dievs ir neuzvarami liels, Viņš var atļauties būt vājš; tādēļ, ka Viņš ir nemainīgi tīrs, Viņš var nesodīts nodoties grēkā; Viņš bauda mūžīgi visu sajūsmu, tāpēc Viņš izmēģina arī baudīt sāpes; Viņš ir neatņemami gudrs, tādēļ Viņš nav sevi norobežojis no muļķības.
66. Grēks ir tas, kas reiz bija savā vietā, pastāvot šobrīd tas nav savā vietā; nav citas apgrēcības.
67. Cilvēkā nav grēka, bet ir liels daudzums slimību, nezināšanas un nepareizas lietošanas.
68. Grēka sajūta bija nepieciešama lai cilvēkam kļūtu nepatīkami no savām nepilnībām. Tas bija Dieva labojums egoismam. Bet cilvēka egoisms uztvēra Dieva iekārtojumu ļoti vāji izjūtot savus grēkus, bet jo asi uztverot citu grēkus.
69. Grēks un tikums ir pretošanās spēle ar Dievu Viņa centienos virzīt mūs uz pilnību. Tikuma sajūta palīdz mums lolot mūsu grēku noslēpumu.
70. Pārbaudi sevi bez žēlastības, tad tu būsi labvēlīgāks un žēlsirdīgāks pret citiem.
71. Doma ir bulta palaista patiesības mērķī; tā var trāpīt punktā, bet nevar apklāt visu mērķi. Bet šāvējs ir pietiekoši apmierināts ar savu panākumu lai vaicātu vēl ko tālāk.
72. Zināšanu rītausmas zīme ir sajūta, ka es vēl zinu nedaudz vai nemaz; un vēl, ja tikai es varētu zināt savas zināšanas, es jau varētu aptvert visu.
73. Kad nāk Gudrība, tās pirmā mācība ir: "Nav tādas lietas kā zināšanas; ir tikai skati uz bezgalīgo dievību."
74. Praktiskās zināšanas ir cita lieta; tās ir reālas un noderīgas, bet nekad nav pilnīgas. Tādēļ to sistematizēšana un kodēšana ir nepieciešama, bet arī fatāla.
75. Mums nepieciešams sistematizēt, bet pat veidojot un paturot sistēmu mums vienmēr skaidri jāatceras patiesība, ka visas sistēmas pēc to dabas ir pārejošas un nepilnīgas.
76. Eiropa lepojas ar savu praktisko un zinātnisko organizāciju un efektivitāti. Es pagaidīšu līdz tā būs pilnīga; tad bērns to izpostīs.
77. Ģēnijs atklāj sistēmu; viduvējs talants to plaši pielieto līdz to sagrauj jauns ģēnijs. Ir bīstami, ja armiju vada veterāni, jo otrā pusē Dievs var nolikt Napoleonu.
78. Kamēr zināšanas mūsos ir svaigas, tās ir neuzvaramas; kad tās kļūst vecas, tās zaudē savu iedarbīgumu. Tieši tādēļ Dievs vienmēr virzās uz priekšu.
79. Dievs ir neierobežota Iespēja. Tādēļ Patiesība nekad nav mierā; tādēļ arī tās bērni piedod Kļūdu.
80. Klausoties dažus dievbijīgus cilvēkus var iedomāties, ka Dievs nekad nesmejas; Heine bija tuvāk mērķim, kad viņš sevī atklāja dievišķo Aristofānu.
81. Dieva smiekli ir dažkārt ļoti raupji un nepiemēroti smalkām ausīm. Viņš neapmierinās būdams Moljērs; Viņam jābūt arī Aristofānam un Rablē.
82. Ja cilvēki uzņemtu dzīvi mazāk nopietni, tie itin drīz to lielā mērā varētu uzlabot. Dievs nekad neuztver savu darbu nopietni; tādēļ arī ir redzams šis brīnišķīgais Visums.
83. Kauns dod lieliskus rezultātus gan estētikā, gan morālē, ja mēs to varam izslimot; neraugoties uz to tā tomēr ir vājuma zīme un neziņas pierādījums.
84. Pārdabiskais ir tas, kura dabai mēs neesam pietuvojušies vai vēl nezinām, vai kura nozīmi mēs vēl neesam iepazinuši. Kopējā noskaņa brīnumiem ir, ka tā ir zīme, ka cilvēka izaugsme vēl nav pabeigta.
85. Ir derīgi un saprātīgi neuzticēties pārdabiskajam, bet tam ticēt arī ir gudrības veids.
86. Lieli svētie ir darījuši brīnumus; lielāki svētie ir norobežojušies no tiem; vislielākie ir gan norobežojušies no tiem, gan arī tos darījuši.
**************************************************
87. Atver savas acis un saskati, kas patiesībā ir pasaule un kas ir Dievs; tā ir veidota no tukšuma un jaukām iztēlēm.
88. Šo pasauli veidoja Nāve lai tā varētu dzīvot. Tu gribi noliegt nāvi? Tad būtu jāzūd arī dzīvei. Tu nevari noliegt nāvi, bet tev ir iespējams to pārvērst par lielāku dzīvību.
89. Šo pasauli veidoja Nežēlība lai tā varētu mīlēt. Tu gribi noliegt nežēlību? Tad jāzūd arī mīlestībai. Tu nevari noliegt nežēlību, bet tu to vari pārveidot tās pretmetā - spēcīgā Mīlestībā un Priekā.
90. Šo pasauli veidoja Neziņa un Maldīšanās lai tās varētu zināt. Tu gribi noliegt neziņu un maldus? Tad zudīs arī zināšanas. Tu nevari noliegt neziņu un maldus, bet tu vari tos pārveidot pilnībā un starojumā, kas pārsniedz prātu.
91. Ja būtu tikai Dzīve bez nāves, šeit nevarētu būt nemirstība; ja būtu tikai mīlestība bez nežēlības, prieks būtu tikai remdena un pārejoša jūsma; ja būtu tikai prāts bez neziņas, mūsu augstākais sasniegums nepaceltos virs ierobežota racionālisma un pasaulīgām zināšanām.
92. Pārveidota Nāve kļūst Dzīve, kas ir Nemirstība; pārveidota Nežēlība kļūst Mīlestība, kas ir augstākā ekstāze; pārveidota Neziņa kļūst Gaisma, kas sniedzas aiz gudrības un zināšanām.
93. Sāpes ir mūsu Mātes pieskāriens, kura mums māca kā uzturēt un augt priekā. Viņas mācībai ir trīs pakāpes, pirmā - izturība, nākošā - dvēseles līdzsvars, pēdējā - ekstāze.
94. Visa atsacīšanās ir tagad neaptverama, lielāka prieka dēļ. Daži atsakās izdarīta pienākuma priekam, daži - miera priekam, daži - Dieva priekam un vēl daži - sevis mocīšanas priekam, bet atsakieties drīzāk kā pārbraucienam uz brīvību un netraucētu sajūsmu pēc tam.
95. Tikai ar pilnīgu atsacīšanos no vēlēšanās vai pilnīgu vēlēšanās apmierinājumu var izjust pilnīgu Dieva apskāvienu, jo abos gadījumos svarīgākais priekšnoteikums ir izpildīts - mirst vēlēšanās.
96. Pieredzi savā dvēselē Rakstu patiesumu; pēc tam, ja vēlies, pārdomā un novērtē savu pieredzi intelektuāli un pat tad netici savam vērtējumam, bet nekad nešaubies par savu pieredzi.
97. Kad tu apstiprini savas dvēseles pieredzi un noliedz citas dvēseles savādāku pieredzi, tad zini, ka Dievs tevi padara par muļķi. Vai tu nedzirdi Viņa jautros smieklus aiz tavas dvēseles aizkara?
98. Atklāsme ir tieša redzēšana, tieša dzirdēšana vai inspirēta Patiesības atcerēšanās, drishti, sruti, smriti; tā ir augstākā pieredze un vienmēr pieejama atjauninātai pieredzei. Ne tādēļ, ka to runāja Dievs, bet tādēļ, ka to redzēja dvēsele, Rakstu vārdi ir mūsu augstākā autoritāte.
99. Rakstu vārdi ir nekļūdīgi; Rakstu interpretācijā, ko dod sirds un prāts, ir arī sava vieta kļūdām.
100. Sargies jebkura zemuma, šauruma un sekluma reliģiozās domās un pieredzē. Esi plašāks kā plašākie apvāršņi, esi augstāks kā augstākā Kančendžanga, dziļāks kā dziļākie okeāni.
101. Dieva skatam nav ne tuvā, ne tālā, ne tagadnes, ne pagātnes vai nākotnes. Šīs lietas ir tikai Viņa pasaules gleznas ērta perspektīva.
102. Priekš jūtām vienmēr tas ir taisnība, ka Saule kustas ap Zemi, bet tas ir nepareizi prātam. Priekš prāta vienmēr ir taisnība, ka Zeme kustas ap Sauli, bet tas ir nepareizi augstākai redzei. Nekustās ne Zeme, ne Saule; izmaiņas ir tikai attiecībā starp Saules apziņu un Zemes apziņu.
103. Vivekananda, diženais sanjasīns, ir teicis, ka visā Indijas vēsturē ir tikai viens Džanaka. Nav tā, jo Džanaka nav viena indivīda vārds, bet sevi pārvaldošu karaļu dinastija un šī ideāla triumfa sauciens.
